Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Būdama latviešu 20.gadsimta 20./30.gadu jaunromantiķe, Austra Skujiņa (1909–1932), šķiet, arī savā dzīvē iemiesojusi to pašu pasaules izjūtu – allaž tiek pretstatīta košā sapņu pasaule un pelēkā ikdiena, jaunības ideāli un apnicīgās dzīves bezcerība, dvēseles skaistums un miesas nīcība. Skujiņas lirikā pasaule tiek tēlota vai nu kā labirints vai būris, no kura gaužām grūti ir atrast izeju. A.Skujiņai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskā ideāla, kuru viņa nespēj saskatīt realitātē. Viņas dzejā uzsvērts gan madonniskais pasaules skatījums, gan jūtama trauslā sievišķība, gan arī alkas pēc dziļas un nopietnas mīlestības. Tas viss savienojas arī ar nosodījumu laikmetam, akcentējot sociālās iekārtas netaisnīgumu un cilvēka spēju kaut cik pretoties visām pasaulē esošajām disharmonijām.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5