Lasītava

Romāna dramatizējums
Luga

Luga par Zemgaļu brīvības cīņu.

Arāj, lai paliek tavs lemess,
— Arājiem kaujcirvjus tvert!
Varmāku postītai zemei
— Varmāku asinis dzert!

Jāņa Poruka kopoto rakstu pirmais sējums, kurā ir apkopota viņa dzeja, proza, drāma Hernhūtieši un fantāzijas Perpetuum mobile, Pērļu zvejnieks.

Henriks Ibsens (1828-1906) dzimis nelielā norvēģu piejūras pilsētiņā Sīnē turīga tirgotāja ģimenē. Tēvs drīz bankrotē, un ģimenes materiālie apstākļi tā pasliktinās, ka nākamajam rakstniekam jāsāk rūpēties pašam par savu iztiku. No 1844. līdz 1850. gadam H. Ibsens strādā par aptiekāra mācekli Grimstades pilsētiņā. Šajā laikā, Rietumeiropas revolūciju dienās, arī Norvēģijā uzliesmoja nacionālās atbrīvošanās cīņas. Tās iespaidoja un ierosināja topošo rakstnieku. Jau viņa pirmajos literārajos mēģinājumos parādās sabiedrisko cīņu atspulgi. Pats rak ... Lasīt pilnu aprakstu

Te izpaužas dzejnieka sašutums par Norvēģijas vienaldzību, kad prūši agresivi uzbruka tās sabiedrotajai Dānijai, naids pret tautiešu svārstīgo buržuāzisko liberālismu un pseidodemokratismu, ironija par sīkpilsoņu liekulīgo dievi icību un šķietamo humānismu un kvēla vēlēšanās celt dzīvi augšup. Visi šie daudzpusīgie autora centieni iedzīvināti jaunā, enerģiskā mācītāja Branda tēlā, kas cīņā par dienišķo maizes riecienu nomocītai tautai sludina gara nemieru. Skarba ir Branda prasība: „Visu vai neko!” Būdams stipra personība, viņš, daudz nesvārstī ... Lasīt pilnu aprakstu

Ibsens pievēršas ģimenes attieksmju attēlojumam, sevišķi izceļot psihiskos konfliktus. Humānisma vārdā viņš drosmīgi un atklāti saceļas pret ieskatiem par sievieti, rāda, ka morāle sakropļo sievieti, nogalina viņā cilvēka vērtības apziņu. Ibsens nosoda liekulīgās, aiz aprēķina dibinātās laulības, aizstāv sievietes tieksmi pēc patstāvības un patiesām ģimenes attieksmēm. Sievieti šajā sabiedrībā uzskata par lelli, kuras galvenais mūža uzdevums — padarīt tīkamāku vīra dzīvi. Kas notiek, kad sievietē pamostas cilvēka apziņa, neapmierinātība ar savu ... Lasīt pilnu aprakstu

Drāmā „Spoki” Ibsens asāk un nesaudzīgāk nekā citos savos sacerējumos atmasko un nosoda garīdzniekus un viņu pausto liekulīgo reliģiju. Mācītājs Manderss, tāpat kā pārējie viņa amata brāļi, ir kaujiniecisks pastāvošās kārtības sargs un aizstāvis. Ar savu liberālo pļāpāšanu par „ideāliem” viņš cenšas sev pakļaut ikvienu brīvāku garu, kas tīko izrauties no reliģijas žņaugiem. Reliģijas un morāles vārdā arī pats Manderss apslāpējis visas cilvēciskās jūtas, pat jaunības mīlu pret Alvinga kundzi, un licis viņai atgriezties pie izvirtušā vīra. Viņš u ... Lasīt pilnu aprakstu

Lugas „Svētki Solhaugā” darbība norisinās XIV gadsimtā. Te izskan protests pret bagātības postošo varu. Būdama nabadzīga jaunava, Marģita mantas dēļ apprecējusies ar Solhaugas dzimtkungu, kas spēj gan sievu ietērpt krāšņās drānās un izrotāt mirdzošiem dārgakmeņiem, bet nevar modināt viņā mīlestību. Greznajā pilī viņa jūtas kā gūstekne. „Mans mūžs tikai bēdas un sirdēsti vien!” Marģita izmisusi nopūšas. Lai parādītu viduslaiku kolorītu, Ibsens lugu beidz reliģiskā noskaņā: Marģita aiziet klosterī, koris slavina radītāju.

Drāmas galvenais varonis doktors Stokmanis, norvēģu provinces pilsētiņas kūrvietas ārsts, atrod, ka dziedniecības avotus saindē muklāja ūdeņi, kuros ieplūst vietējo miecētavu atkritumi. Sīkpilsoniskā „Tautas Vēstneša” redaktors Hovstā savukārt norāda, ka visa pilsētiņas komunālā dzīve ir tāds pūstošs muklājs. „Mūsu likteņus lemj bagātnieki, pilsētas vecie, slavenie vārdi.” Hovstā savā laikrakstā tūlīt grib uzsākt drošu, nesaudzīgu cīņu. Viņam piebiedrojas arī namsaimnieku biedrības priekšnieks Aslaksens. Viņš Stokmanim piesola savu atbalstu, sa ... Lasīt pilnu aprakstu

1826-1836 gg. Draugiem, Dzejnieks un pūlis, Kaukāzs, Pāžs jeb piecpadsmitais gads