Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Henriks Ibsens (1828-1906) dzimis nelielā norvēģu piejūras pilsētiņā Sīnē turīga tirgotāja ģimenē. Tēvs drīz bankrotē, un ģimenes materiālie apstākļi tā pasliktinās, ka nākamajam rakstniekam jāsāk rūpēties pašam par savu iztiku. No 1844. līdz 1850. gadam H. Ibsens strādā par aptiekāra mācekli Grimstades pilsētiņā. Šajā laikā, Rietumeiropas revolūciju dienās, arī Norvēģijā uzliesmoja nacionālās atbrīvošanās cīņas. Tās iespaidoja un ierosināja topošo rakstnieku. Jau viņa pirmajos literārajos mēģinājumos parādās sabiedrisko cīņu atspulgi. Pats rakstnieks par savas daiļrades sākumiem atmiņās saka: „Es rakstīju patriotiskus dzejoļus ungāriem, aicināju viņus cīnīties par brīvību un cilvēcību un nepadoties taisnīgajā cīņā pret tirāniem.” Līdz ar pirmajiem dzejoļiem radās arī iezīmīgi mēģinājumi dramaturģijā. 1849. gadā Ibsens uzraksta drāmu „Katilina”, kurā cenšas kā pozitivu varoni notēlot dumpīgu sazvērnieku — Šillera Kārļa Mora un Gētes Geca fon Berlichingena garā. 1850. gadā Ibsens ieradās galvaspilsētā Kristiānijā (tagad Oslo) studēt medicīnu. Neveiksme eksāmenos, bet sevišķi līdzekļu trūkums neļāva šim nodomam realizēties, toties tas tuvināja Ibsenu rakstniecībai. Viņš sāka aktīvi darboties publicistikā, kur jau ar pirmajiem pamfletiem vērsās pret liberālismu un pseidodemokrātiju, ka arī pret dāņu valodas valdonību, un cīnījās par savas dzimtās valodas tiesībām. Jaunībā panaivs un dīkdienīgs zemnieku jauneklis, lielībnieks un fantasts, kam dziļi sirdī mīt arī dažas labas īpašības, Pers Gints turpmāk sabiedrības netikumu ietekmē kļūst gļēvs un alkatīgs pašlabuma meklētājs, beidzot tumšs veikalnieks un nelietis, citiem vārdiem — viņš dzīvē ar katru soli morāliski grimst arvien zemāk un zemāk. Viņš visu mūžu klaiņo no vienas vietas uz otru, tirgojas ar visu, rauš bagātību. Pers Gints līdzīgs sīpolam, jo viņam ir tikai mizas: viena — Pers nēģeru vergu tirgotājs, otra — elku un misionāru eksportētājs uz pagānu zemēm, trešā — beduinu cilšu priesteris, ceturtā — Kairas ārprātīgo nama karalis utt. Nekad viņš nav „es pats”, tāpat kā sīpolam nav kodola.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5