Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Galvenais avots šai drāmai bijis Holinšeda hroniku otrais izde­vums, bet daži sīkumi aizgūti arī no citiem hronistiem. Kā Edvardu II, tā arī Ričardu II hronikas attēlo deģenerētus un gļēvus. Šekspīram centrālā problēma ir jautājums par valsts likteni. Tieši šī problēma noteic Šekspīra drāmas Ričards II kompozīciju. Tomēr arī karaļa personības problēmai Šek­spīrs piešķir būtisku nozīmi. Šekspīrs raksturo Ričardu II kā sarež­ģītu, untumainu un izlutinātu cilvēku. Feodālisma laika princips par karaļa varas dievišķo izcelšanos darbā neaizēno personu raksturo­jumu. Bolingbruks ir pilnīgs pretstats Ričardam II. Tas ir cilvēks, kura panākumus nodrošina viņa gribasspēks un mērķtiecīgā rīcība. Drāmas beigās redzam jaunas drāmas sākumu, kurā risināsies tālākās Anglijas vēstures attīstības ainas.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5