Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Romāna darbība notiek zvejnieku ciemā Vidzemes jūrmalā 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā. Šā romāna idejiski tematisko saturu veido Zvīņu ciema zvejnieku smagā cīņa par eksistenci. Autors daudzpusīgi raksturojis zvejniekciemu un zvejniekus, viņu priekus un nedienas, sūro, riska pilno, bet nenodrošināto darbu. Mierinājumu un aizmiršanos zvejnieki meklē degvīnā. Par to autors ironizē: “ Piedzēries zvejnieks ir visgudrākais cilvēks pasaulē, viņš saprot visu, zina un spēj visu….. ja tikai gribētu. Bet viņam tikai negribas.” Dzeršana vēl vairāk pasliktina zvejnieku stāvokli, kropļo viņus fiziski un garīgi. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava ar rūgtumu saka: “ Pudele degvīna un dūres taisnība vīriem, tenkas un jauna kleita sievām – tādi ir tie robežstabi, kas iezīmē mūsu dzīves apvārsni.” Smagais darbs un nabadzība padara ļaudis pasīvus, trulus, māņticīgus. Tāpēc viņus var izmantot spekulants Garoza, zvejnieku “aizstāvētājs” – ierāvējs Piķieris un citi krāpnieki. Ar izsmieklu zvejnieki uzņem Oskara nodomu zvejot ar jūras murdu. Ņirgāties un lielīties – to viņi prot, bet ar grūtībām nodibinātajā kooperatīvā, kas varētu uzlabot viņu materiālo stāvokli viņi, ielaiž zagļus un neliešus. “Zvejnieka Dēls” (1934) ir Viļa Lāča populārākais darbs, kurš tulkots daudzās valodās. Pēc romāna motīviem uzņemta pirmā latviešu pilnmetrāžas filma (1939.gadā), otreizējais ekranizējums – 1957.gadā, kā arī romāna dramatizējums daudzas reizes iestudēts teātros.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5