Lasītava

Kopoto rakstu pirmais un otrais sējums. Atmiņas iz bērnu dienām… Sapnis vasaras naktī. Fantāzija…Sirdsšķīsti ļaudis…Dzīves mīklas…Vecais mūzikants. Fantāzija…Maldu pils. Parabela…Nāves eņģelis. Stāstiņš…Gari un īsi mati. Humoreska…Klusētājs. Līdzība…Kauja pie Knipskas. Stāsts iz skolnieku dzīves…Mīlestības romāns…Nervi…Asaras. Stāstiņš…Kā Runcis kļuva par Runcē…Gulētāja…Divas balles…Krusttēvs …Dzejnieks. Skice…Rīta zvaigzne. Stāstiņš…Vagonā. Skats iz dzīves…Mājās un ceļā. Skati, iz dzīves zīmēti…Zuzīte. Tēlojums iz dzīves…Vientulīgā nomalē. Jau ... Lasīt pilnu aprakstu

“Tas notika toreiz, kad rublim vēl nebija tikai apdrukāta papīra vērtība, bet dzīvokļu aptīrīšana jau gāja vaļā ar pilnu sparu. Tur un tur glīti atslēguši durvis, piekāvuši to un to … Nu un tad? Vai Rīgā ir kāds daudzstāvu nams, kurā nekas nebūtu nozagts? Ak, ir? Tad tur dzīvo kaut kādi gnīdas, no kā nav ko zagt. Vai arī tajā namā visām durvīm pieliktas ārkārtīgi sarežģītas atslēgas, varbūt visos dzīvokļos ierīkota signalizācija un atvesti Bāskervilas briesmoņi, kas speciāli iedresēti zagļiem pie rīkles lēkt?”

Pokaiņi — tā ir izcila Zemeslodes vieta, kas atspīd un atskan debesīs gan šī vārda vistiešākajā, gan arī pārnestā nozīmē. Mākoņu vāli, kas tuvojas Pokaiņu trejdeviņu svētvietu vainagam, pagriežas un apiet to, lai Pokaiņu ielejas “kausā” spīdētu Saule.

Ivars Viks (1933-2002) — latviešu svētvietu un seno zināšanu pētnieks. Enciklopēdijas “Kurzeme” līdzautors, publicējis daudzus rakstus par Latviju kā izcilu seno civilizāciju pieminekli. Pateicoties Ivaram Vīkam, esam atklājuši arī Pokaiņus un Ķeveles svētavotus. Turpinot “Trejdeviņu Latvijas brīnumu” pirmās daļas tēmas (2001), šai grāmatā būs stāsts par trim Rīgām pavisam citā skatījumā, nekā to pierasts lasīt un dzirdēt. Tas būs stāstījums par senču svētvietu sistēmām Baltijā, par to, cik tautas teikas ir ne vien teiksmainas, bet arī patiesas ... Lasīt pilnu aprakstu

Latvija ir brīnumu pilna zeme ar neparasti spēcīgu bioenerģētisku starojumu. Pāri tai kā milzu sagša klājas blīvs senu svētvietu tīkls. Šeit ir pārsteidzoši daudz ļoti spēcīgu svētavotu, kas tālu pārspēj dziednieciskos avotus citās zemēs. Patiesi apbrīnojamas lietas notiek mūsu debesīs un ūdeņos. Mums ir tādas izcilas zemeslodes vietas kā Pokaiņi, trejdeviņi Ķeveles avoti, Skaņais kalns. Un par to visu var pārliecināties ikviens no mums, kas redz, dzird, jūt un saprot.

Gan mūsu garamantu saturs, gan materiāla rakstura atradumi liek būtiski pārvērtēt līdzšinējos uzskatus par mūsu zemes un tautas vēsturi. Mūsu senči ne tikai dzīvojuši šajā zemē pirms pēdējā ledus laikmeta, bet tiem bijušas izcilas zināšanas, kas daudzās jomās pārsniedz mūsdienu zinātnes sasniegumus. Vēl arvien lielu daļu no viņu zināšanām mēs nespējam saprast, tāpat kā nespējam atkārtot viņu darbus. Mēs varam kaut ko nesaprast, bet nedrīkstam to iznīcināt…

Svētvietu pētnieka Ivara Vīka grāmata vēsta par latviešu senču gadu tūkstošiem krāto pieredzi. Tā rosina domāt par Dabu, putniem, tautas garīgo mantojumu, šodienu un senatni. Zintnieka redzējums piedāvā no dabas­zinātniekiem un folkloristiem atšķirīgu skatījumu……

Grāmata “Neiepazītā Latvija” tapusi gan autora izpētes braucienu rezultātā, gan arī apkopojot savākto kultūrvēsturisko ma­teriālu. Tā nozīmīga ar to, ka pievērš uzmanību parasti nepamanītiem faktiem, tautas celtniecības un citiem objektiem. Grāmata dod lasītājam vērtējuma pieredzi un iespēju saskatīt ko ievērības cienīgu arī ikdienā tuvumā esošajā un pierastajā un tāpēc pienācīgi nenovērtētajā, šāda izpratne veicinātu Latvijas kultūrvides saglabāšanu un sakopšanu.

Tā nu ir sagadījies, ka abi šīs grāmatas autori gandrīz reizē bija pietuvojušies 70 gadu jubilejai – Gunāram Bērziņam tā bija 1997. gada 4. jūnijā, Valdim Artavam bija 1998. gada 29. augustā. Abus vienojusi draudzība un cieša sadarbība, abi humora un optimisma pilni, par ko jūs pārliecināsities, izlasot un apskatot viņu kopotos nedarbus. Valdis Artavs un Gunārs Bērziņš, daudzus gadus raženi sadarbojoties, attēloja pēcatmodas laiku humoristu skatījumā. Šodien, kad valda īgnums un neapmierinātība, kad visi dzīvo vienos stresos un, dzenoties pēc ... Lasīt pilnu aprakstu

Ar pirmā pasaules kara sākumu mainās kapteiņa Andreja un viņa sievas Alvīnes, viņu bērnu Kārļa, Inga, Ernesta, Elzas un Jankas patriarhālais dzīves veids, gadiem paejot darbā un retos, pieticīgos svētkos. Brīvprātīgi uz fronti aiziet Kārlis, tālajos jūras braucienos bez vēsts pazūd Ingus… Nevēlēdamies dzīvot vācu armijas okupētajā teritorijā, Zītari evakuējas uz tālo Altaja novadu. Neparasti smagie dzīves apstākļi un pēcrevolūcijas perioda krasi mainīgā politiskā situācija skar arī katru no Zītaru ģimenes locekļiem. Kad rodas iespēja atgrieztie ... Lasīt pilnu aprakstu