Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

“Es neesmu vēl dzimis. Paies gadi, kamēr ieskanēsies mans pirmais brēciens un es pieteikšu sevi pasaulei. Manis nav, bet es esmu jau sācies. Es esmu iespējamība, kas gaida. Es slēpjos smaidā, ko jauna sieviete dāvā ziedam, es esmu mulsā skatienā, ko iemet invalīda cepurē līdz ar naudu, es esmu nopūtā, kas vakara stundā tikko dzirdami izskan pret rieta aizdegtajām debesīm, es esmu asarā, sviedru lāsē, tulznā, dūrē, kas savilkta sitienam. Tie divi, kuri liks man dzimt, vēl nav tikušies un nekad nav redzējušies. Viņi nedomā viens par otru, tāpat kā vēl neilgojas pēc manis. Bet tie, kuri radīja viņus, ir jau dzīvojuši kopīgas dzīves, mīlējuši, nīdušies vai bijuši vienaldzīgi viens otram. Kādreiz, kad mans mūžs jau tuvosies rietam, kādā pārdomu brīdī es sākšu skaitļot un pārsteigts atklāšu, ka, pametot ska­tienu atpakaļ tikai piecsimt gadu tālā pagātnē, man var sakrā­ties divi miljoni senču, manu tiešo radinieku. Man pat negribē­sies ticēt, ka tik daudz dažādu dzīvju iejaukts manī. ….”

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5