Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Daudzveidīga un krāšņa ir mūsu planētas zaļo augu sega. Bez augiem nevar iztikt ne cilvēki, ne dzīv­nieki. Mēs saņemam no augiem pārtiku, skābekli elpošanai, iegūstam koksni, izejvielas dažādām rūpniecības nozarēm, ārstniecības līdzekļus. Bez au­giem nebūtu ne kurināmā — akmeņogļu, kūdras, ne degvielas — naftas un deggāzes. Augu valsti kopumā pieņemts saukt seno romiešu pa­vasara un ziedu dieves Floras vārdā. Augu valsti pēta zinātnes nozare, ko sauc par botāniku. Zinātnieki botā­niķi ir aprakstījuši ap pusmiljonu augu sugu, tanī skaitā ap 10 tūkstošu kokaugu (koku un krūmu). Kokaugi at­šķiras no pārējām augu grupām ar to, ka virszemes dzinumi pārkoksnējas un saglabājas vismaz ilgāk par vienu gadu. Ar kokaugu pētīšanu nodarbojas botānikas nozare, ko sauc par dendroloģiju (grieķu valodā «dendron» — koks, «logos» — zinātne). Dendroloģijas pirm­sākumi veidojās senajā Grieķijā pirms vairāk nekā di­viem tūkstošiem gadu «botānikas tēva» Teofrasta un viņa skolotāja Aristoteļa darbos. Taču, neskatoties uz savu solīdo vecumu, dendroloģija mūsu dienās joprojām strauji attīstās, rodas jauni virzieni un dendroloģisko zināšanu jaunas pielietošanas iespējas. Zināšanas par kokaugiem vajadzīgas ne tikai mežkopjiem un dārzkopjiem, bet ari arhitektiem, me­diķiem, melioratoriem un daudzu citu nozaru spe­ciālistiem. Dendroloģija kalpo pat vēsturniekiem un izmeklētājiem. Tas viss ir ļoti interesanti. Taču ne ma­zāk interesanti ir paši kokaugi, šie varenākie augu valsts pārstāvji. Apskatot tos ar vērīgu aci, var ierau­dzīt daudz aizraujoša un neparasta.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5