Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Ja pieņem, ka Otrā pasaules kara frontēs cīnījās ap 250 000 Latvijas vīriešu, tai skaitā ap 150 000 vācu un 100000 krievu pusē, šī kara vēstures objektīvos pētījumos latviešu karavīru cīņu analīzei būtu jāieņem apmēram puse vietas. Taču diemžēl stāvoklis šajā literatūras jomā nebūt nav tuvu īstenībai. Pirmkārt, vācu puses karotāji pētīti galvenokārt
emigrācijā, bet krievu puses karotāji – gandrīz tikai okupētajā Latvijā. Otrkārt, vācu puses karotāji publicējuši ļoti daudzas atmiņas, turpretī krievu puses karotāji cenzūras dēļ visai maz. Treškārt, vācu puses karotāju cīņas ir diezgan plaši analizētas no militāri topogrāfiskā viedokļa, turpretī krievu puses cīņu apraksti ir vispārīgi, acīmredzot atkal cenzūras ietekmē. Objektīva atainojuma šīm cīņām nav. Publicētie marksistiskās (padomju) historiogrāfijas darbi balstīti uz mono ideoloģijas politizētiem notikumu traktējumiem, logokrātiju, kurā visi brīvprātīgi cīnījušies par komunistiskās partijas diktatūru Latvijā, par Latviju kā sarkanās PSRS impērijas koloniju. Šis patiesību nāvējošais komunistiskās ideoloģijas virziens ir radījis milzīgu literatūras klāstu – sākot no dažām grāmatām- līdz sarkano karotāju atmiņu krājumiem”, attiecīgi piemeklētu frontes vēstuļu krājumiem7, skolu mācību grāmatām un tūkstošiem publikāciju presē latviešu un krievu valodā. Ar komunistu preses, radio, kino un skolu propagandas sistēmu šis uzskats ietekmējis pēc kara pat mazāk antikomunistiski noskaņotās paaudzes un saglabājies tieši vai netieši tautas mentalitātē vēl šodien kā garīgās okupācijas palieka.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5