Lasītava

Šekspīra laikā Ričards III stipri nodarbinājis angļu dzejniekus, bet it īpaši dramaturgus kā savdabīgākā uzurpatora figūra Baltās un Sarkanās rozes cīnās. Vielu šo cīņu apgaismošanai autors aizguvis no Holinšeda un Hola hronikas, no Tomasa Mora vēsturiskās apceres un nostāstiem, kas saglabājušies tautā, gan krietni jau izbalojuši simt gadu laikā.

Šekspīrs Ričardu III uzrakstījis kā spēcīgu finālu Jorkas un Lenkasteras karaļdzimtu kariem. Tur likteņa pavedieni jau diezgan jūtami savērpjas ap kupraino Glosteras hercogu Ričardu, tā ka ... Lasīt pilnu aprakstu

Maldu komēdijas pamatā ir sensenās pasakas motīvs par diviem tik vienādiem dvīņu brāļiem, ka pat tēvs un māte nevar tos atšķirt vienu no otra. Motīvs pazīstams daudzām austrumu un rietumu tautām; visvecākajā versijā tas atrodams seno ēģiptiešu pasakās.

Romeo un Džuljetas fābulas pirmveids bieži sastopams antīkajā literatūrā, un šī tēma Šekspīram bijusi labi pazīstama. Tā sastopama jau grieķu rakstnieka Ksenofonta no Efesas ro­mānā, kas iznācis pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šo romānu 1476. gadā itāliski atstāstīja Masučo dei Gardati. Viņa noveli pār­strādāja Luigi da Porto. Darbība pārnesta uz Veronu, mīlētāju vārdi ir Romeo un Džuljeta, un naidīgās dzimtas saucas Monteki un Kapuleti.

Šekspīrs savai traģēdijai Romeo un Džuljeta piešķīris daudz jaunu un svaigu krāsu, paplašināj ... Lasīt pilnu aprakstu

Traģēdija Otello jeb Venēcijas moris pieder izcilākajiem lielā dramatiķa Šekspīra dar­biem, kuri visspilgtāk, viskoncentrētāk parāda viņa nobriedušās māk­slas augsto pakāpi. Otello, tāpat kā Makbetu, var apzīmēt par nakts traģēdiju. Tā sākas naktī Venēcijā un beidzas naktī tālu no Dezdemonas dzimtenes. Tikai šī nakts nav Makbeta ziemeļu nakts, kas pieblīvēta miglām, tum­šām burvībām un šausmām. Tā Dienvidjūras augstā, skaidrā nakts, un, ja nu tā uz bridi ietinas traģiskā tumsā, kas aprij visas gaišās zvaig­znes, tad šī tumsa izplūst no cilvēku ... Lasīt pilnu aprakstu

Traģikomēdija piecos cēlienos. Tulkojusi Vizma Belševica. Iekāres pretrunīgie aspekti ir lugas ,,Dots pret dotu” sižeta pamatā. Mīla šeit nav tik krāšņa un daudzpusīga, kāda tā parasti ir Šekspīra komēdijās. Dilemmas cēlonis ir nesamierināmais konflikts starp cilvēku un lugā tēloto sabiedrību. Aiz nerātnībām un divdomībām skaidri saskatāma ir dzejnieka skumīgā līdzjūtība pret cilvēkiem.

Viena no romantiskākajām Šekspīra komēdijām, kuras darbība notiek pēdējā Ziemassvētku laika karnevāla naktī. Teiksmainās Ilīrijas krastā pēc kuģa avārijas nonāk Viola un, lai drošāk varētu doties dvīņubrāļa Sebastiana meklējumos, pārģērbjas par jaunekli Cezario. Viltus Cezario iemīlas pilskundze Olīvija, kuru mīl Ilīrijas hercogs Orsino, pret kuru nespēj palikt vienaldzīga Viola…

Sapnis vasaras naktī — visromantiskākā no visām Šekspīra ko­mēdijām. Komēdijas sižets un kompozīcija pieder pašam Šekspīram, lai gan daži stāsta pavedieni var būt aizgūti.

Centrālais dramatiskais motīvs komēdijā Sapnis vasaras naktī ir konflikts starp despotisko tēvu Egeju un viņa meitu Hermiju. Tēvs aizliedz meitai precēt viņas iemīļoto, bet Hermija nebaidās cīnīties par savu laimi. Uzvara ir jauno mīlētāju pusē, kuri pēc ciešanām un sarežģījumiem galu galā iegūst tiesības uz laimi. Daba izrādās spēcī­gāka par likumiem un parašām.

Spītnieces savaldīšana ir nezināma autora jautrības lugas pil­nīgs pārstrādājums. Tā pieder pie populārākajām Šekspīra komē­dijām. Tai radušies daudzi pārstrādājumi, un klasisko teātru reper­tuārā Spītnieces savaldīšana ir bijusi viena no visvairāk izrādītajām Šekspīra lugām.

Sižetu traģēdijai Makbets Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Holinšeda hronikām, no Skotijas vēstures. Lai cik dīvaini, rakstot šo tra­ģēdiju, Šekspīra nodoms bijis izdabāt karalim. Taču autors panācis pretējo — norāvis masku asinīm aptraipītajiem uzurpatoriem un monarhu patvaļai.

Sākumā Makbets liekas it kā cilvēka varas iemiesojums. Spēka viņam netrūkst, viņš ir vīrišķīgs, gūst sekmes, saņem pelnītus ap­balvojumus. Bet sirdi kremt godkārība. Jo vairāk viņš iegūst, jo vai­rāk kāro. Makbetam sāk jau likties, ka viņa nopelni nav pietieka ... Lasīt pilnu aprakstu

Lugas “Karalis Līrs” sižeta pamatā teika par karali Liru un viņa meitām, kas pieskaitāma vissenākajām britu leģendām. Lugas galvenā tēma ir cilvēcības sadursme ar cietsirdību, savtīgumu un godkāri. Šeit ģimenes attiecību problēmas cieši saistītas ar sabiedrības un politiskajām problēmām. Lugas sākumā Līrs ir viduslaiku tipa karalis, kurš prasa no visiem tikai aklu padevību. Abas vecākās meitas to izmanto, liekulīgi apliecinot savu mīlestību. Jaunākā meita Kordēlija rīkojas pretēji, jo atzīst tikai patiesību. Līrs ir kurls pret patiesības balsi, ... Lasīt pilnu aprakstu