Lasītava

No Šekspīra darbiem visgrūtāk interpretējama traģēdija ,,Hamlets”, jo tā ieceres ziņā ir ārkārtīgi sarežģīta. Neviens pasaules literatūras darbs nav izraisījis tik daudz pretrunīgu skaidrojumu. Dāņu princis Hamlets uzzina, ka viņa tēvs nav miris dabiskā nāvē, bet to nodevīgi nogalinājis Klaudijs, kas pēc tam apprecējis nelaiķa atraitni un mantojis troni. Hamlets dod zvērestu veltīt visu dzīvi tēva atriebšanai, taču aktīvas rīcības vietā viņš četros cēlienos nododas pārdomām, nosoda sevi un citus, filozofē, neuzsākot neko noteiktu.

Jau Šekspīra laikā komēdija guvusi skatītāju dzīvu piekrišanu, un ari mūsdienās tā ir viena no iemīļotākām Šekspīra komēdijām. Te parādās Šekspīra lielā meistarība dramaturģijā, jo viņš pratis ap­vienot idejiski un stilistiski dažādas tēmas, padarot darbību dzīvu un interesantu. Lugas galvenajai tēmai par apmeloto Hero ir dramatisks raksturs. Šķiet, šai komēdijā jau ieskanas tās drūmās stīgas, kas dominē viņa vēlākajā daiļradē. Tomēr komēdijas laimīgās beigas novērš «traģē­diju». Šai komēdijā Šekspīrs vēl vairāk nekā citās savās komēdijās liek ... Lasīt pilnu aprakstu

Rakstnieks Jānis Plotnieks (1932-2003) dzimis 1932.gada 24.martā Jaungulbenes pagasta Grūžupēs, zemnieku ģimenē. Beidzis Gulbenes vidusskolu, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un Literatūras nodaļu Strādājis LVI (tagadējā izdevniecība “Liesma”) par redaktoru, laikrakstā “Literatūra un Māksla” par nodaļas vadītāju, žurnālā “Draugs”, bija žurnāla”Zīlīte” nodaļas vadītājs.
fb2

Progresīvā kritika «Zeltītē» saklausa protestu pret sievietes beztiesīgo stāvokli sava laika sabiedrībā, pret dzīves rupjumu un nežēlību, ko smalks un trausls raksturs nespēj panest. 1911. gadā izdotajā «Latviešu jaunākās rakstniecības vēsturē» Andrejs Upīts nosauc «Zeltīti» par vienu no «visvienkāršākajiem, vissimpātiskākajiem raksturiem latviešu dramatiskajā rakstniecībā. Bērns, kam dvēsele balta un maiga kā nule atplaucis ūdens lilijas zieds, kā tikko no-snidzis mīksts sniedziņš. Piedur kāju — paliek netīra, nenodzēšama pēda, uzpūš karstu dv ... Lasīt pilnu aprakstu

...

«Zalša līgava» savā pamatā ir tautas pasaka. Pasakas viņu tāļākizveidotājs, dzejnieks dramatiķis, var uztvert divējādi — vai nu no ārpuses jeb skatāmības un faktus ar savu radošo fantāziju savirknēt dramatiskā uzbūvē, vai arī iziet no viņu simboliskās nozīmes un mēģināt attēlot redzamos tēlos. «Zalša līgava» mūsu pasakās savos simbolos ir tā pati kā pie grieķiem apakšzemes valdnieka Plūtona Prozerpīnas laupīšana vai ari babiloniešu «Astarotes ellē nokāpšana».

Sevišķi ar pēdējo tai stipra līdzība. Astarote, nokāpdama pa apakšzemes k ... Lasīt pilnu aprakstu

«Velna naudai» viela iegūta A. Lerha-Puškaiša izdoto «Latviešu teiku un pasaku» studijās Kastaņolā.

...

Sižetam Aspazija izmantojusi tautas teikās bieži sastopamo motīvu, ka velni neļauj baznīcu uzcelt līdz tam laikam, kamēr pagrabā nebūs iemūrēta dzīva jaunava. Galvenā varone — klusā, maigā Made — ir upuris, kas nolemts baznīcas būvei. Lugas gaitā viņa top par varoni, kas labprātīgi iet nāvē, lai būvmeistars varētu pabeigt savu darbu.

Kaut ari luga sacerēta vairākus gadus pirms revolūcijas, tā ir tuvo vētras nojautu pilna. Vēl vairāk — spēcīgais kara nosodījums