Lasītava

Kā jums tīk ietver sevī it kā pastorāles elementus. Galvenās ainas norisinās mežā, kur izraidītais karalis ar saviem pavadoņiem dzīvo vienkāršu un veselīgu dzīvi. Šāda dzīve brīvā dabā, godīgu ganu vidū, attēlota pastorālēs kā protests pret feodālisma laikmeta dzīvi muiž­nieku pilīs, pret buržuāzijas nežēlību un varmācību. Tomēr savā būtībā pastorāles nav aicinājums iet uz priekšu, meklēt labāku nākotni, cīnī­ties pret valdošo iekārtu, bet gan sauciens atpakaļ, pie dabas, aiziet no reālās dzīves sapņu pasaulē.

Veltas pūles mīlā pieskaitāma pie pašiem pirmajiem Šekspīra darbiem un pirms Šekspīra jau agrāk bijusi publikai pazīstama.

Pēc vispārējā rakstura komēdija pieskaitāma tā sauktajām masku spēlēm, kādas sarīkoja karaļu un augstmaņu pilīs. Saturs šīm spēlēm lielāko tiesu alegorisks, bieži arī pastorāls, ar mīlas intrigas sižetu, bet allaž jautrs, ar šarža un bufonādes piemaisījumu, ar klauniem un citām jokdaru personām. Veltas pūles mīlā ir viena no tām nedaudzajām Šekspīra lugām, kurām tieši avoti nav uzrādāmi. Liekas, sevišķu avotu v ... Lasīt pilnu aprakstu

Tāpat kā citām lugām, ari traģikomēdijai Vētra Šekspīrs vielu smēlis no vairākiem avotiem.

Traģikomēdijā Vētra nav ne cīņas, ne konfliktu. Viss notiek it kā pēc Prospera burvju zižļa mājiena. Nemitīgi dzirdamas skaņas: gan dziesmas, gan viļņu čalas, vēja auri, meža šalkas, cilvēku soļu čaboņa biezokņos vai gar smilšaino piekrasti. Neapklust arī cilvēku balsis. Dusmas, zaimus, apsūdzību, sajūsma un mīlu pauž viņu vārdi.

Vētrā ir mīlestības fābula. Ferdinands un Miranda ir jau pazīstama motīva jauna variācija ar jauniem ... Lasīt pilnu aprakstu

Sižetu Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Roberta Grīna romāna Pandosto (1588). Lai gan traģikomēdijai Ziemas pasaka, tāpat kā dažai labai viņa roman­tiskajai lugai, trūkst personas, ap kuru savītos lugas darbība, tomēr darbību nosaka un virza arī te galvenokārt viens raksturs — karalis Leonts ar savu aklo greizsirdību, kas rada tik daudz sarežģījumu un posta. Tam pretstatā spilgti izceļas gan Hermiones sirdsskaidrība, gan Mamillija un Peritas piemīlīgums. Šādus pievilcīgus pretstatus varam saskatīt ne vien tēloto personu raksturos, bet arī lugas sa ... Lasīt pilnu aprakstu

Šekspīra daiļradi apcerot un vērtējot, arvien nozīmīga vieta tiek ierādīta 154 sonetiem, kas sarakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam. Šis gadu desmits iezīmē sonetu poēzijas augstāko uzplaukumu renesanses laikmeta angļu literatūrā.

Komēdija Jautrās vindzorietes Šekspīra dramaturģijā ierindojas īpatnējā vietā. Ar visu savu rotaļīgumu un līksmi, kas uzdzirkstī lu­gas darbībā, personāžos un atmirdz arī izteiksmē, pazobojoties un sarkastiski kritizējot tālaika dzīves īstenību, komēdija brīžam izskan kā farss, lai gan būtībā tā ir dzīves prieka pilna sadzīves spēle, un tāpēc to arī pieskaita labākajām komēdijām Šekspīra dramaturģijā. Jautrās vindzorietes ir vai vienīgā Šekspīra luga, kurā aristo­krātu un galma dižmaņu vietā darbojas sīkie muižnieki un vien­kāršie pilsoņi.

Traģēdija 5 cēlienos. Tulkojis Jānis Rainis.

Tāpat kā Jūlijā Cēzara, arī Antonijā un Kleopatrā Šekspīrs stingri turējies pie Plutarha biogrāfiskā stāstījuma par Marku Antoniju. Šekspīrs sižetā gandrīz neko nav mainījis, bet devis daudz jauna gal­veno personu raksturojumā un varoņu likteņu un darbības izpratnē. Šekspīrs tālāk attīstījis Antonija tēlu, kas it kā tikai ieskicēts Jūlijā Cēzara. Avantūrista un bezrūpīga epikūrieša vaibsti, turklāt drosme un augstsirdība — visas šīs īpašības līdzsvarotas Antonija rakstiļp. Nevienā citā Š ... Lasīt pilnu aprakstu

Jūlijs Cēzars ir viena no Šekspīra izcilākajām traģēdijām, tuva viņa labākajām karaļdrāmām. Traģēdijā ļoti spilgti un spēcīgi zīmēti raksturi, personāžu psiholoģija. Tomēr tuvāk tās būtībai mēs nonāk­sim, ja apzīmēsim to par politisku traģēdiju. Droši vien Šekspīra laika biedri traģēdijā saskatīja aktuālus notikumus un jēgu. Jo Elizabetes valdīšanas pēdējos gados politisko spēku līdzsvars, uz ko balstījās Tjudoru absolūtā monarhija, bija sašķobījusies un opozīcija jaunās muižniecības un Sitijas buržuāzijas aprindās sāka cīnīties par kara­lienes ... Lasīt pilnu aprakstu

Henrija IV abas daļas kopā ar divām citām vēsturiskajām lugām- hronikām — Ričardu II un Henriju V — izveido tetraloģiju, kuru apvieno nepārtraukta vēstures notikumu se­cība un daži kopīgi personāži. Tomēr karaļdrāma Henrijs IV ir pil­nīgi patstāvīgs skatuves darbs, atšķirīgs pēc sava satura, gara un noskaņojuma. Raksturi katrā lugā veidoti citādi. Karalis Henrijs IV salīdzinā­jumā ar Henriju Bolingbruku, kā viņš vēl saucas lugā Ričards II, ir psiholoģiski citādi zīmēts tēls: cik Henrijs Bolingbruks bezbailīgs, cik droši iet uz savu mērķi, tik ... Lasīt pilnu aprakstu

Galvenais avots šai drāmai bijis Holinšeda hroniku otrais izde­vums, bet daži sīkumi aizgūti arī no citiem hronistiem. Kā Edvardu II, tā arī Ričardu II hronikas attēlo deģenerētus un gļēvus. Šekspīram centrālā problēma ir jautājums par valsts likteni. Tieši šī problēma noteic Šekspīra drāmas Ričards II kompozīciju. Tomēr arī karaļa personības problēmai Šek­spīrs piešķir būtisku nozīmi. Šekspīrs raksturo Ričardu II kā sarež­ģītu, untumainu un izlutinātu cilvēku. Feodālisma laika princips par karaļa varas dievišķo izcelšanos darbā neaizēno person ... Lasīt pilnu aprakstu