Lasītava

Var droši apgalvot, ka no staļiniskā totalitārisma režīma visvairāk cieta zemniecība, it īpaši tās turīgākais slānis. Zemnieku saimniecības postīja dažādas saimnieciskās un politiskās kampaņas, lauksaimniecības kolektivizācija, deportācijas, kā arī varas vīru patvaļa. Latviešu zemniecība šo staļinisko likumu bardzību un režīma pārstāvju patvaļu visvairāk un smagāk izjuta laika posmā no 1944. līdz 1949. gadam, t. i. – līdz lauksaimniecības “vienlaidus” kolektivizācijai. Pēc 1949. gada 25. marta deportācijas akcijas un kolhozu masveida dibināšana ... Lasīt pilnu aprakstu

...

fb2 formāts

Romāns par notikumiem Latgalē 13. gs. Rakstnieks notēlojis lat­gaļu pareizticīga mācītāja dēla Jurģa dzīves gaitas, saistot vli.ia lik­teni ar visas Jersikas vēsturiskajiem likteņiem, aprakstījis feodālās lat­viešu Jersikas valsti, tās valdnieku Visvaldi, kas viens no pirmajiem cēlas pret vācu bruņiniekiem.

Humānais XV gadsimta valdnieks Ulugbeks iemantoja plašu slavu ar saviem izcilajiem darbiem astronomijā un vēsturē, ar vērtīgo desmitiem tūk­stošu sējumu lielo bibliotēku. Romāna pirmajā daļā parādītas Ulugbeka mūža pēdējās dienas. Otrajā daļā atainots Ulugbeka dēla Abdullatīla valdīšanas laiks. Romāna autors ir pazīstamais uzbeku prozaiķis A. Jakubovs (dz. 1926. g.).

Pirms sešiem gadu desmitiem braucu uz toreizējo Kubeles skolu pajūgā ilgi un gari, verstis skaitīdams. Pa šo ceļu Ernests Dinsberģis gandrīz pirms simt piec­desmit gadiem soļoja no pilsētas ar kanniņu petrolejas, ko iepildīt lampiņā — kaķacītī, lai skala vietā to aizde­dzinātu tumšajos, garajos rudens un ziemas vakaros šajā atstatajā Dundagas novada dižo mežu nostūrī, kur ma­zajā četrrūšu skolas lodziņā tas bija redzamākais gais­mas avots ne tikai vēlīnam ceļa gājējam vien. Tagad nu pa šo ceļu braucu vieglajā mašīnā, caur mir­dzošo stiklu omulī ... Lasīt pilnu aprakstu

Alberts Gulbis (dzimis 1892. g.) ilgus gadus strādājis par vēstures skolotāju un rakstījis stāstus, kuru pamatā Ir tēlojamā laikmeta paliess vēsturisks fons. Stāsts «Tas notika lībiešu zemē» vēsta par notikumiem 12. gs. Daugavas krastos, kad tur ieradās vācu iebrucēji.

«Man gribētos … atgādināt arī tās atklātās sacelšanās, pie kurām novedusi ekonomiskā agrārrevolūcija un kontr­revolūcija. Tās apbrīnojami ātri aiz­mirsuši paši zemnieki un atstāj bieži neievērotas mūsu revolucionāri.»

Serbu mūsdienu rakstnieka Čamila Sijariča (1913) vēsturiskais romāns «Sultāna karapulks» (1976) atveido 1877.—1878 gada krievu- turku kara laiku, un tā sižets balstās uz patiesiem notikumiem Tajā laikā turku sultānu impērija jau bija zaudējusi kādreizējo varenību un valdošo stāvokli Balkānos. Cīņā par valsti un sultānu tiek sūtīti algotņi — trūcīgi un beztiesīgi lauku vīri un jaunekli, kuru savervē par niecīgu atalgojumu.

Pirms V. Jana Spartaka tēlam jau bija pievērsies visā pasaulē pazīstamā romāna «Spartaks» autors R. Džovanjoli. V. Jana grāmata atšķiras no R. Džovanjoli romāna ne tikai ar to, ka tā rakstīta bērniem, bet galvenokārt ar pieeju vergu kustības attēlojumam. Savā «Spartakā» V. Jans pilnīgi apzināti atteicies tēlot vergu un vergturu pasauli kā kaut ko vienu ve­selu. Apspiesto pasaule stāv pretim apspiedējiem. Ap­spiestos pārstāv Spartaks. Apspiedējus — Krass.