Lasītava

Vecākās paaudzes latviešu padomju rakstnieks šai romānā pievērsies 15. gs., atklādams mums līdz šim vēl maz zināmo Bauskas pils celtniecības vēsturi. Livonijas ordenis sirojumā uz Ingermunlandi pārved vairākus tūkstošus votu, kas pieder somu-ugru ciltij, un nometina Bauskas apkaimē. Kāds tad būs šo „krieviņu” tālākais liktenis?

Izziņas procesā cilvēka doma virzās no zināmā uz vēl neizzināto. Mūsdienu cilvēku un zinātnes uzmanību ar­vien vairāk saista kosmiskās tāles, kuru izpēte kļuvusi iespējama tāpēc, ka cilvēks visumā labi jau iepazinis savu planētu — Zemi. Zemes izpētīšana bija ne mazāk varonīga un saistoša epopeja kā kosmosa tāļu atklāšana. Apritēja daudzi gadu tūkstoši, iekams cilvēks iepazina savu planētu. Šajā titā­niskajā meklējumu un atklājumu procesā nozīmīgi bija vairāki posmi. Viens no tiem — Lielo ģeogrāfisko atklā­jumu laikmets (15. — 17. gs.), kad Vask ... Lasīt pilnu aprakstu

Poļu vēsturnieks, pamatojoties uz zinātniskiem faktiem, saistoši stāsta par Ptolemaju dinastijas pēdējiem valdniekiem (Ptolemaju XII — Flautistu un viņa meitu Kleopatru VII), par izcilo Romas valstsvīru Jūlija Cēzara un Marka Antonija nākšanu pie varas un par viņu nāvi, par komplicētajām politiskajām un Kleopatras personiskajām attiecībām ar Cēzaru un Antoniju un visbeidzot par Aleksandrijas krišanu. Par Kleopatru kā sievieti autors stāsta pavisam nedaudz, tomēr viņas likteņa traģisms — lielā godkāre un niecīgās politiskās iespējas — grāmatā pa ... Lasīt pilnu aprakstu

Romāns par Meksikas Šarloti. Populārākais čehu mūsdienu autors savā darbā «Ķeizariene» attēlojis sarežģītu epizodi Eiropas vēsturē 19. gs. otrā pusē, kad Francijas un Anglijas politiķi Meksikas tronī mēģināja nosēdināt Maksimillanu Habsburgu un viņa laulāto draudzeni Šarloti — Beļģijas karaļa Leopolda meitu.

M. Zagoskina (1789—1852) romāns «Jurijs Miloslavskis» ir viens no pirmajiem krievu vēsturiskajiem romāniem. Tajā atspoguļota slavena krievu tautas pagātnes lappuse — svešzemju iebrucēju izdzīšana

1824. gadā sākas vēs­turiskā stāsta «Huans Markado — Atriebējs no Teksa­sas» darbība. Toreiz Meksika nupat kā bija izcīnījusi neatkarību. Trīssimt gadu tā bija bijusi Spānijas kolonija. Tie bija trīssimt nemitīgas laupīšanas gadi. Indiāņu un melisu trīssimt verdzības un nežēlīgas apspiestības gadi. Atbrī­vošanās karš no spāņu monarhijas jūga ilga vienpa­dsmit gadus — no tūkstoš astoņi simti desmitā līdz tūkstoš astoņi simti divdesmit pirmajam gadam. Karš izpostīja zemi un laupīja daudz dzīvību.

Aprakstītie nolikumi noris Parīzē franču-prūšu kara laikā un 1871. gada Komūnas dienās. Romāna centrā ir krievs Neretins, viens no «lie­kajiem cilvēkiem», kurš, notikumos apjucis, ļāvies cara ohrankai un franču policijai sevi savervēt. Neretinam jāizseko komunāri un krievu emigranti, taču, iepazinis revolūcijas mērķus, viņš sāk tiem simpatizēt, bet vēlāk pilnīgi sarauj sakarus ar žandarmiem. Romāna darbības fonā ir trauksmainie revolūcijas notikumi, barikāžu cīņas, lielais jauncelsmes darbs, kuru iesāka Parīzes Komūna.

«Džekā Salmiņā» attēlotais laikmets ir Vata Teilora sa­celšanās laikmets. Šī sacelšanās notika četrpadsmitā gad­simta septiņdesmitajos gados, Ričarda II valdīšanas ce­turtajā gadā. Tauta bija nomākta ar pārliecīgi smagām nodevām, zemē valdīja posts un trūkums. Tika uzliktas arvien jaunas un jaunas nodevas, un tam visam nebija paredzams gals. Anglijas ārējais stāvoklis bija bēdīgs. Karš Francijā pēc vairākām uzvarām beidzās ar sakāvi. Tikai angļu strēl­nieki spēja stāties pretī franču bruņiniekiem, bet angļu bruņinieki nespēja cīnīties ar franču ... Lasīt pilnu aprakstu

Daudzu pazīstamu darbu autora, krievu padomju rakstnieka Valentīna Pikuļa (dz. 1928. g.) romānā «Dzelzs kancleru kauja» saistoši attēloti deviņpadsmitā gadsimta vēsturiskie notikumi. Romāna centrā — kancleru Gorčakova un Bismarka diplomātiskais duelis.

Stāstos aprakstīts Donas kazaka, sacelšanās vadoņa Stepana Razina (1630-1671) mūžs