Lasītava

Šī grāmata vēstī par pirmo ceļotāju krievu kazaku Semjonu Dežņevu, kurš, izkļuvis no Ledus okeāna Klusajā okeānā, pirmais pierādīja, ka Āzija un Amerika ir divi patstāvīgi kontinenti. Viņa vārds liekams līdzās Kolumba un Magelāna vārdiem.Ar pirmajām lappusēm nokļūstam XVII gadsimtā, laikmetā, kad dzīve ritēja gausi un noslēgti. Vladislavs Bahrevskis to parāda ar valodas līdzekļiem. Taču pē­cāk stāstījums kļūst raitāks, darbība sāk risināties strau­jāk. Šis stāsts ir kā senatnīgs šķirstiņš, kurā atrodam nostāstus par Krievijas tautu pagātni, spi ... Lasīt pilnu aprakstu

Kas tā zeme? Kur tā zeme? Kad tā zeme? Zeme starp Skrundu un Zemgali. Šī laika grāmata ierakstīta dižākajos Kursas svētozolu gadu gredzenos. Tiem caurstrāvojusies, zemes dzīļu sula katru jaunu pavasari rieš lapas, kas pa laikam iešalcas brīnišķās balsīs. Tās savās šņākās mums čukst gadsimtiem ilgus, aizmūžīgus stāstus un gaida, ka radīsies kāds, kas, klusumā saklausījies, varēs tos pakaļ izrunāt. Balsienu pa balsienam, vārdu pa vārdam, no sirds sirdī, no atmiņas atmiņā, no paaudzes paaudzē vērpjas šis vēstījums līdz pat šai baltai dieniņai.

Romāns dod iespēju no jauna uzdot jautājumus un meklēt atbildes par tautiskā un vispārcilvēciskā attiecībām un par to, kādu redzam kristietības vietu Latvijas vēsturē. Grāmata māca mīlēt, ticēt un būt iecietīgākiem. Māca, ka nevar pazīt, kas ir mīlestība, tikai intelektuāli, ar prātu; ka nevar pazīt, kas ir reliģija, ja neiemācās ticēt un paļauties. Romāns nav tikai par pagātni. Tas ir par pagātni un tagadni, tādēļ, ka pagātne un vēsture tā vai citādi ir klātesoša katrā no mums, jo ārpus vēstures mēs nevaram pastāvēt.

Lasītājs saņem Kārļa Zariņa romānu «Kaugurieši* — saviļņojošu heroisku vēstījumu par 1802. gadā Valmieras draudzē notikušajiem zemnieku nemieriem. Izmantojot vēstures materiālu — faktus, dokumentus, vēsturnieku pētījumus, paaudžu atmiņā saglabājušās ziņas, Kārlis Zariņš labāko vēsturisko romānu tradīciju garā izveidojis ar dramatiskiem konfliktiem un interesantiem tēliem bagātu darbu. Vēstures un etnogrāfijas materiāli dod plašu ieskatu par tālaika ļaužu darba dzīvi, sadzīvi, ieradumiem, paražām. Romānā attēloti ne tikai latviešu zemnieki, bet ... Lasīt pilnu aprakstu

Vispilnīgākais rakstītais avots par 12. gad­simta beigu un 13. gadsimta pirmās puses vēsturiskajiem notikumiem Latvijā ir Indriķa Livonijas hronika. Bīskapa Alberta priesteris Indriķis tajā aprakstījis Daugavas un Gaujas lībiešu un arī latgaļu zemju pakļaušanu katoļu baznīcas un vācu feodāļu varai laikā no 12. gadsimta 80. gadiem līdz 1227. gadam, aptverot arī Igaunijas iekarošanas sākumu. Sājos hronikas aprakstos minēti Latvijas ezeru, upju, ceļu, ciemu un piļu no­saukumi, arī dažādu novadu valdnieku vārdi. Tālās pagātnes notikumu izpratnei ne ... Lasīt pilnu aprakstu

Romāns par lietuviešu un zemgaļu uzvaru pār vācu krustnešiem. 1236. gada 22. septembrī purvainā vietā netālu no Saules tika sakauti Zobenbrāļu ordeņa karapulki. Tie atgriezās no sirojuma pa Lietuvu, uz kurieni bija devušies atriebt lietuviešu iebrukumus vācu feodāļu valdījumos. Kaujā krita ordeņa mestrs un ap 50 ordeņa brāļu, kā arī daudzi karakalpi. Pēc šīs kaujas Zobenbrāļu ordenis beidza pastāvēšanu. Lietuviešu un zem­gaļu uzvara Saules kaujā uz laiku aizkavēja vācu feodāļu agresiju Baltijas teritorijā.

Senā Tālava Ojāra Ozoliņa vēsturisko teiku, nostāstu, tautasdziesmu pierakstos un atmiņtēlojumos.

1989. gada vasarā Anglija bija radusies liela interese par 40 ga­dus veciem notikumiem — spiegošanas un diversijas operāciju Bal­tija ar kodētu nosaukumu MI-6. Par to turpinājumos rakstīja ietek­mīgas avīzes «The Tinies» svētdienas pielikums, vienlaikus klajā naca gan televīzijas dokumentālā filma «Sarkanais zirnekļtīkls» (The Red Web), gan Toma Bovera (Tom Bower) grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Toms Bovers ir ievērojams BBC televīzijas pro­ducents un dokumentālists, vairāku gramatu autors. Rakstot «Sar­kano zirnekļtiklu», Bovers izmantojis bez ... Lasīt pilnu aprakstu

Izlase ievietoti pieci stāsti: Pierobežas apriņķis, Plinšu sieva. Aizejot, Biedrs Indriķis, Nemiera sirotājs. Savos stāstos Eferts- Klusais attēlo revolucionāros notikumus Latvijā 1917.—1919. gadā, parada Padomju Latvijas tapšanu, strādnieku un bezzemnieku darbību padomes, padomju cīņu pret šķiras ienaidniekiem. Viņa stāstu varoņi ir pozitīvi, dzīves apliecinātāji, jaunās padomju varas cēlāji.

Latviešu padomju rakstnieka vēsturiskās tetraloģijas noslēguma romāns. Pirmā grāmata—«Degošais pilskalns», otrā — «Krusts virs pilskalna», trešā «Tālajos pilskalnos», lasītajam jau pazīstamos varoņus sastopam izšķi­rošajās cīņās ar Livonijas ordeni XIII gs. beigas.