Lasītava

Darbā parādīts Izlūku grupas «Spartaks» grūtais cīņu ceļš ienaidnieka aizmugurē pēdējā kara ziemā Kurzemes katlā, parādīta; izlūka Mačiņa un viņa līdzbiedru personības. Attēlota arī izlūki grupas loma antifašistisko spēku konsolidēšanā un slavenās partizāņi vienības «Sarkanā bultu» izveidošanā. Pēdējā nodala veltīta Kārļa Mačiņa cīņai pret bandītismu pēckara gados līdz pat viņa bojāejai

Vēstījums par seno Jelgavu, 1789. gada jūlijs — 1792. gada decembris. 1789. gada Franču buržuāziskās revolūcijas spēcīgais saviļņojums skāra ari Latviju, revolūcijas notikumi tika uztverti ļoti dzīvi at­bilstoši dažādu šķiru interesēm Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā. Pilsētas iedzīvotāji — tirgoņi, namnieki, or­maņi. melderi, zeļļi — mēģināja uzlabot savu stāvokli un organizēja sacelšanos pret hercogu Pēteri Bīronu.

1891. gada oktobra dienas iezīmētas to revolucionāro notikumu virknē, kas norisuši Ventas novadā. Vīru un sievu atmiņā saglabājusies arī jūrmalnieku līvu 1860. gada sacelšanās pret Dundagas muižturi Sakenu, kas līvu nabadzīgajiem jūras un zemes arājiem bija sagatavojies ar jauno nomas līgumu uzlikt kaklā žņaudzošas verdzināšanas sakas. Sacelšanās priekšgalā pret Dundagas melno bruņinieku toreiz gāja drosmīgais tautas dēls Niks Šubergs. Viņš cīņu zaudēja, bet viņa nemiera dzirksts tautas sirdī palika. Un līvu cīņas garu nekāda vara vairs nebija ... Lasīt pilnu aprakstu

16. gadsimtā, kad risinās mūsu stāsta notikumi, zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda ļaudis gūstā. Zemei draudēja bries­mas pārvērsties postažā, taču zemes kungi un muižnieki maz domāja par zemes aizsardzību. Viņi turpināja bezrū­pīgu un trokšņainu dzīvi, jo vēl arvien palika Vāczeme, uz kurieni varēja aizbēgt, ja Livonijā kļūtu pārāk nedroši. Iestājās vispārējs valsts sabrukums. Ziemeļigaunijas muižnieki un Tallinas pilsēta brīvprātīgi pakļ ... Lasīt pilnu aprakstu

Populārajā vēsturiskajā romāna par 1812. gada Tēvijas karu autors, balstīdamies uz dokumentiem, attēlo krievu armijas un plašu tautas masu varonīgo cīņu pret franču iebrucējiem. Virkne varoņu ir vēsturiskas per­sonas (Kutuzovs, Perovskis. Napoleons u. c.), kuru gaitu aprakstos dokumentālā patiesība mijas ar māksliniecisko izdomu, padarot sižetu ļoti saistošu. G. Daņiļevskis parada, kā, notikumiem risinoties, mainās dažādu krievu sabiedrības slāņu attieksme pret Napoleonu, pauž asu nosodījumu militārām avantūrām.

«Meži šalc» ir bijušā sarkanā izlūka rakstnieka Oskara Rihtera (1898 – 1938) lielākais un labākais darbs. Autors romānā notēlojis savu cīņas biedru mežstrādnieku un kalpu jaunību un izaugsmi. Romāna pirmās nodaļas ievada lasītāju laikposmā pēc Piektā gada revolūcijas. Grā­matas varoņi vēl ir bērni ar saviem priekiem un bēdām, bet jau tad izjūtama ta milzīga plaisa, kas šķir mežstrādniekus no saimniekiem. Jaunajā paaudzē mostas šķiras apziņa, protesta gars. Pamazām no mežstrādnieku un kalpu bērniem izaug nākamie bezbailīgie cīnītāji par padomju ... Lasīt pilnu aprakstu

No tiem tālajiem laikiem, kad radās vergu tirdz­niecība, līdz mūsu dienām nēģeru tautas vēstures gadsimtos ir daudz traģisku lappušu. Tā ir nēģeru nemieru un brīvības alku vēsture, tā ir Āfrikas un Amerikas nēģeru cīņa par neatkarību, par melnā kontinenta atbrīvošanu no kolonialisma važām. Naids pret apspiedējiem un kolonizatoriem, dziļas simpā­tijas pret brīvības cīnītājiem strāvo no katras šis grāmatas lappuses.

Šis ir viens no labākajiem jaunatnes stās­tiem par Lielo franču revolūciju. Pusaugu zēns Paskāls, uzaudzis dzimtbūšanas apstākļos un pats izbaudījis visu feodālā jūga sūrumu, piedalās marseliešu brīvprātīgo batal­jona varonīgajā gājienā uz Francijas ziemeļiem palīgā patriotiem Parīzes sacelšanās dienās. Dzie­dot «Marseljēzu» un nesot plakātu, uz kura sar­kaniem burtiem rakstīts «Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas» teksts, noplīsušie, izsalku­šie marselieši straujā maršā iziet cauri visai Francijai un 1792. gada 10. augustā kopā ar Pa­rīzes ... Lasīt pilnu aprakstu

Stāstā «Māla konverts» attēloti divi zēni — tirgoņa dēls Nabisins un mazais vergs Zalilums. Viņi dzīvojuši Babilonijas valdnieka Hammurapi laikā. Šajā grāmatā aprakstītie notikumi norisinājušies tajā periodā, kad Hammurapi gatavojās uzbrukt Mari — Zimrilima galvaspilsētai.

Vēsturiskajā stāstā «Liesmas virs kurgāniem» vēstīts par Maķedonijas Aleksandra iebrukumu IV gs. pirms mūsu ēras Vidusāzijā un par brīvību mīlošo tautu va­ronīgo cīņu pret iekarotājiem svešzemniekiem. Grā­matā tēlots Maķedonijas Aleksandrs, viņa karavīri, ķē­niņš Dārijs, Persijas augstmaņi, sogdi un skiti.